Noslēgušās Liepājas Jūrniecības koledža (LJK) Erasmus+ projekta personu mobilitātes Augstākā sektora ietvaros īstenotās aktivitātes, kas norisinājās no 2019.gada 01.jūnija līdz 2022.gada 31.maijam. Projekta īstenošanas laikā nodibināta un nostiprināta sadarbību ar Erasmus+ programmas dalībvalstu augstākās izglītības iestādēm Lietuvā un Zviedrijā, un turpināta iepriekšējā projektā nodibinātā sadarbība ar kruinga kompāniju Igaunijā (BALTCREW AGENCY OÜ). Kopumā īstenotas visas 15 projektā plānotās mobilitātes: 

Kā norādīja LJK vadošā projektu speciāliste Jekaterina Zalomova, projekta aktivitātes nodrošinājušas mācību iestādes studējošo un personāla starptautisko apmaiņu un mobilitāti nolūkā paaugstināt iesaistīto dalībnieku izglītības un apmācību līmeni, kā arī paaugstinājušas mācību iestādes internacionalizācijas pakāpi, jūrniecības izglītības pievilcību kopumā un mācību satura kvalitāti. „Tika nostiprināta un paplašināta sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm Lietuvā un Zviedrija, kā arī sociālo partneri Igaunijā, veicinot visu iesaistīto iestāžu popularitāti starptautiskā un vietējā līmenī,” norāda J.Zalomova. „Projekts un organizētās mobilitātes palīdzēja palielināt kopējo interesi par Erasmus+ programmu un tās aktivitātēm studentu un darbinieku vidū, jo īpaši kas attiecas uz studējošo praksēm, jo projekta laikā tika turpināta iepriekšējā projektā nodibinātā ilgtermiņa sadarbība ar kruinga aģentūru Igaunijā, kas nodrošināja labu praksi studējošajiem uz starptautiskajos ūdeņos kuģojošiem tankkuģiem,” skaidro J.Zalomova.

Projekta īstenošanas laikā LJK direktors Vladimirs Dreimanis un vadošā projektu speciāliste J. Zalomova no 2022. gada 29. maija līdz 31. maijam viesojās Zviedrijā, Pasaules Jūrniecības Universitātē (World Maritime University - WMU). J. Zalomova pastāstīja, ka projekta laikā tika nodibināta jauna sadarbība ar World Maritime University Zviedrijā, kas tikai uzsāk savu dalību Erasmus+ programmā. LJK pārstāvji piedalījās sadarbības veicinošos pasākumos, kuros tika apspriestas tādas tēmas, kā:

Tika apspriesti arī vairāki jautājumi par jūrniecības iestāžu pievienošanu jeb integrēšanu lielākās akadēmiskās universitātēs un šādas rīcības riskiem un sekām.

No 2022. gada 4. maija līdz 6. maijam Lietuvas Jūras akadēmijā viesojās LJK pasniedzējs Nauris Upenieks, vadošā projektu speciāliste J. Zalomova un Personāldaļas vadītāja Maira Grosa. N.Upenieks, novadīja vairākas lekcijas par kuģa manevrēšanu un kuģa vietas noteikšanu. J. Zalomova piedalījās apmācībās un runāja par darba ēnošanu starptautiskajā birojā (tostarp patvēruma iekļaušanas aspektiem),  piedalījās diskusijā par Erasmus + 2021.–2027. gada programmas perioda starpinstitucionālo līgumu, Dashboard lietošanas pieredzi un Erasmus Withourt Paper pakalpojumiem un pieredzi, kā rezultātā tika parakstīts Erasmus+ sadarbības līgums Augstākās izglītības sektorā 2022. – 2027. programmas periodam. Tāpat tika veiktas pārrunas par iespēju rīkot kopīgu Lietuvas Jūras akadēmijas un Liepājas Jūrniecības koledžas konferenci. Bet LJK Personāldaļas vadītāja M. Grosa pastāstīja par darba ēnošanu Personāldaļā un aicināja piedalīties savā pētījumā, kura tēma ir: “Personālvadības procesu pilnveidošana darbinieku iesaistei organizācijas attīstībā un tās darbībā”. Savukārt no 2022. gada 30. maija līdz 31. maijam uz Lietuvas Jūras akadēmiju devās pasniedzēja Ervita Pilverta, lai Erasmus+ mobilitātes ietvaros pasniegtu jūrniecības angļu valodu topošajiem Jūras navigatoriem.

J. Zalomova uzsver, ka arvien vairāk studentu un darbinieku, iepazīstoties ar Erasmus+ programmas dalībnieku pieredzes stāstiem, arī paši ir izrādījuši interesi doties mobilitātē, gūt zināšanas un pieredzi ārzemēs. Tas palielina iestādes vispārējo globālo domāšanas līmeni. LJK turpina aktīvi iesaistīties Erasmus+ programmā, lai apmierinātu augošo interesi par dalību Erasmus + programmas aktivitātēs. Visi iesaistītie studenti un darbinieki snieguši labas atsauksmes par savu mobilitāti. Dalībnieki stāsta, ka gan studiju, gan prakses, gan arī personāla apmācību un docēšanas mobilitātes dalībniekiem devušas lielu ieguldījumu viņu profesionālajā karjerā - iegūtas jaunas profesionālās zināšanas, uzlabotas darbam nepieciešamās prasmes un personiskajā attīstībā - paaugstināta patstāvība, uzlabotas valodu prasmes, veicināta izpratne par dažādām kultūrām u.c. Dažas mobilitātes tikušas ietekmētas Covid-19 pandēmijas izraisīto ierobežojumu dēļ, bet tomēr veiksmīgi īstenotas un sniegušas labu pieredzi.

Atgriežoties no mobilitātes Zviedrijas Pasaules Jūrniecības Universitātē, LJK vadošā projektu speciāliste Jekaterina Zalomova pastāstīja, ka tā nav bijusi viņas pirmā pieredze piedaloties Erasmus+ programmas projektos, bet tā bijusi viena no pirmajām pieredzēm dodoties mobilitātē pēc Covid-19 pandēmijas ierobežojošo noteikumu atcelšanas, kad „noņemtas maskas”. „Mobilitāte tiešām bija ļoti nepieciešama, jo divu pandēmijas gadu laikā pat ar ilggadējām partneriestādēm kaut arī nevar teikt, ka sadarbība tika pārtraukta, tā tomēr bija pavājinājusies. Nemaz nerunājot par iespēju dibināt jaunus kontaktus ar citām jūrniecības iestādēm. 

Tas bija pirmais tiešais kontakts ar Pasaules Jūrniecības Universitātes (World Maritime University) pārstāvjiem, kā arī pirmā mobilitāte uz Zviedriju (ja ņem vērā, ka ceļojām caur Dānijas pilsētu Kopenhāgenu, tad arī pirmā ceļošanas pieredze uz Dāniju). 

Pasaules Jūrniecības Universitāti (World Maritime University - WMU) nodibināja Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO), kas ir specializēta ANO aģentūra, kā tās galvenais izcilības centrs jūrniecības maģistrantūras un doktorantūras zinātniskajā izglītībā, pētniecībā un kapacitātes palielināšanā. Tas ir lielisks izglītības kvalitātes un nepārtrauktības piemērs jūrniecības nozares profesionāļu nākamās paaudzes sagatavošanā valstu jūrniecības iestāžu līmenī. 

Tā bija arī vienā no pirmām WMU apmaiņas pieredzēm Erasmus+ programmas ietvaros, kas ir tikai pieteikusies Erasmus+ Augstākās izglītības hartai (ECHE) 2021-2027. gadam. LJK šo hartu saņēma jau 2021.gada sākumā, un saņem jau otro periodu pēc kārtas. ECHE nodrošina vispārēju kvalitātes sistēmu Eiropas un starptautiskās sadarbības aktivitātēm, ko augstākās izglītības iestāde var veikt Erasmus+ ietvaros. ECHE piešķiršana ir priekšnoteikums visām augstākās izglītības iestādēm, kas atrodas programmas valstī un vēlas piedalīties personu mobilitātē un/vai sadarbībā inovāciju un labas prakses jomā saskaņā ar Erasmus+.

Mobilitātes laikā tika nodrošināta iespēja piedalīties sadarbības veicinošos pasākumos trīs dienu garumā, kuros tika apspriestas tādas tēmas, kā:

Tika arī apspriesti vairāki jautājumi un aspekti par jūrniecības iestāžu pievienošanu jeb integrēšanu lielākās akadēmiskās universitātēs un šādas rīcības riskiem un sekām. Runājot par ilgtspējīgas izglītības sistēmas veidošanu jebkurā valstī, puses dalījās pieredzē un nonāca pie kopēja kopsavilkuma, ka neatkarīgi no valsts suverēnās atbildības par STCW noteikto prasību izpildi, pasaules pieredzes un uzraudzības, integrēšana ir jāskata no kvalitātes nodrošināšanas viedokļa. Ideja par jūrniecības izglītības iekļaušanu vispārējā akadēmiskā augstskolas struktūrā ar virspusēju mērķi nodrošināt labāku izglītību patiesībā ir mazāk efektīva un parasti beidzas ar iespējamo scenāriju - jūrniecības izglītības iestāžu izzušanu tuvāko 5-10 gadu laikā pēc šādas reorganizācijas. Pieredze un reālā situācija pasaulē liecina, ka pēc šādas integrācijas jūrniecības izglītības kvalitāte šādās valstīs nokrītas līdz nepieņemamam līmenim vai pat tiek pilnībā sagrauta tradicionālā akadēmiskā organizācija. WMU pārstāvji dalījās ar savu pieredzi šajā jautājumā un konkrētiem piemēriem. 

Ir vairāki iemesli, kas ilgtermiņā noteikti pārvērtētu šādu integrāciju. Kā galvenos no tiem var minēt augstās jūrniecības izglītības izmaksas uz vienu studentu, salīdzinot ar parasto akadēmisko (simulācijas apmācība var būt iespējama nelielai studentu grupai, uzsvars uz individuālo apmācību, iesaistot plašu speciāli sertificētu personālu, kas nodrošina drošību un drošība apmācību laikā), daudz augstākas prasības moderno tehnoloģiju lietošanai un inženierzinātņu izmantošanas kompetenču pārsvars salīdzinājumā ar tradicionālajām akadēmiskajām zināšanām.

Mūsdienās valda vispārēja izpratne, ka lielākas akadēmiskās institūcijas strādā rentablāk un tām ir lielāks potenciāls radīt būtisku akadēmisku ietekmi. Tomēr tas tā var notikt tikai tad, ja abiem potenciālajiem partneriem ir viena otru papildinošas jūrniecības un jūras jomas intereses un zināšanas, lai varētu radīt vairāk sinerģijas abu iestāžu lielākā apvienojumā. Šajā ziņā var minēt, ka ir redzēti piemēri, kur šādi efekti nav radīti. It īpaši, ja partneri nebija vienāda lieluma un ar ļoti atšķirīgu akadēmisko profilu. Pēc šādas apvienošanas jūrniecības vai jūras vienība ne vienmēr varēja saglabāt savu akadēmisko profilu un nozīmīgumu. 

Piemēram, ja paskatās uz akadēmisko sektoru Polijā, var atrast divas ļoti spēcīgas akadēmiskās institūcijas, kas nodarbojas ar jūrniecības studijām. Tā kā šīs institūcijas var apkalpot lielu tēmu spektru, tās veido zinātniskos centrus jūrniecības klasterim abos reģionos, kur tās atrodas. 

Līdzīga situācija ir arī Dānijā. Lai arī jūrniecības izglītības un apmācības iestādes nav apvienojušās ar lielākām akadēmiskajām iestādēm, tās ir gana spējīgi un spēcīgi izglītības centri.

Lielākais iespaids bija no WMU arhitektūras un e-studiju laboratorijas, kur WMU sadarbībā ar saviem pasniedzējiem un maģistra studiju studentiem veido e-studiju moduļa kursus. WMU sastāv no divām ēkām, vecā ēka integrēta jaunā modernā stila ēkā, savienojot to ar stikla jumtu un izveidojot papildus gaiteni. Tas ir viens no veiksmīgajiem ēku apvienošanas veidiem, ko esmu redzējusi.

Par e-studijām (E-learning) un e-stundām (materiāliem), tika apspriesta arī e-apmācības sistēma un to salīdzinājums ar LJK e-studiju esošu sistēmu un pieeju, kuru LJK attīsta “LJK labākā pārvaldības nodrošināšana ” projektā, kas tiek realizēts  8.2.3 specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" programmas ietvaros. 

Runājot par Zviedrijas kolorītu, neizdevās to īpaši izbaudīt, brauciens bija ļoti piepildīts ar pieredzes apmaiņas un sadarbības veicinošiem pasākumiem. Bet noteikti izdevās nobaudīt vietējās virtuves ēdienus un novērtēt WMU viesmīlību. 

Savukārt pēc atgriešanās no mobilitātes Lietuvas Jūras akadēmijā, LJK vadošā projektu speciāliste Jekaterian Zalomova uzsvēra, ka šī mobilitāte tiešām bijusi ļoti nepieciešama, jo divu pandēmijas gadu laikā kontakti ar minēto augstskolu nav pārtraukti, bet pavājinājušies gan. Abās iestādēs darbu sākuši gan jauni Erasmus+ koordinatori, gan pēc pārtraukuma atgriezušies iepriekšējo gadu koordinatori. Klāt nākusi Erasmus Without Paper aktivitāte, kura domāta atvieglot elektronisko dokumentu aprīti. Bet kā visām sistēmām, tā arī Erasmus+ Dashbpard sistēmai nenotiek viss tik raiti kā gribētos. Liepājas Jūrniecības koledžai (LJK) un Lietuvas Jūras akadēmijai (LAJM) pusgada laikā, pat iesaistot tehnisko atbalstu, neizdevās “ieraudzīt” viens otru sistēmā. Bija pieņemts vienīgais risinājums, aizbraukt ciemos un noskaidrot, kas tieši nestrādā. Vizītes laikā izdevās atrisināt tehniskus jautājumus un tika parakstīts Augstākās izglītības sektorā Erasmus+ Starpinstitucionālais līgums starp LJK un LAJM, kas ļaus iestādēm sadarboties arī 2021. – 2027. periodā Erasmus+ programmā. 

LAJM Erasmus+ koordinatori dālijas ar savu pieredzi plānojot aktivitātes jau 2021.-2027. gada Erasmus+ programmas periodā. Tika noteikti turpmākie savstarpējie sadarbības virzieni. Kā arī tika apspriestas iespējas organizēt kopīgus zinātniskos pasākumus (Joint Scientific Event), kur abas iestādes katra sava valstī pēc kārtas organizēs Starptautisko konferenci. Tika apspriests konferences formāts, iespējamie temati un turpmākas darbības. 

LAJM pārstāvji arī dalījās ar savām bažām par iestādes pievienošanu Klaipēdas Universitātei, kā arī par pieredzi darbam ar Ukraiņu bēgļiem. Vizīte laikā LAJM jau tika uzņemti vairāk nekā 50 bēgļu. 

Ļoti patika LAJM ideja koridoros izvietot plakātus ar fotogrāfijām no praksēm. To noteikti gribētos arī redzēt LJK. Ļoti ceru, ka izdosies to nodrošināt. Bija interesanti apmeklēt arī LAJM muzeju, kurš izveidots nesen. Kaut muzeja ideja nav inovatīva, bet bija patīkams pārsteigums tur atrast LJK krūzi, kurā tika uzdāvinātā LAJM, kad koledža svinēja 130 gadu jubileju, kas bija pirms 16 gadiem.

Mobilitātes periods bija optimāls visu augstāk minēto darbību īstenošanai. Tā kā Klaipēda atrodas tuvu Liepājai, nokļūšana līdz LAJM bija ātra un ērta.

Savukārt LJK pasniedzējs Nauris Upenieks pēc atgriešanās no mobilitātes Lietuvas Jūras akadēmijā pastāstīja, ka pēc ilgāka pārtraukuma, ko radīja Covid-19 situācija, nolēmis pieteikties mobilitātei, jo jau iepriekš bija darbojies ERASMUS+ mobilitātēs un uzskata, ka mobilitātes ir ļoti laba iespēja pilnveidot sevi, izzināt jaunas metodes un dalīties pieredzē ar kolēģiem savā jomā. „Šīs mobilitātes laikā man bija iespēja novadīt lekcijas Lietuvas Jūras Akadēmijas studentiem par divām tēmām: kuģa manevrēšanas īpašības un Kuģa vietas noteikšana izmantojot Astronavigācijas metodes mūsdienās. Šādas lekcijas viesojoties citās mācību iestādēs ļauj man, kā pasniedzējam pilnveidoties, praktizēt pasniegšanu angļu valodā, jo ikdienā šī komponente iztrūkst, kā arī iepazīt mācīšanas stilu Lietuvas Jūras akadēmijā un vietējo kultūru. 

Mobilitātes laikā tikos ar Lietuvas Jūras Akadēmijas vadību, pārrunājām problēmsituācijas jūrniecības izglītības nozarē un meklējām kopīgas idejas kā cīnīties ar pastāvošajām problēmām, kā arī iepazinos ar akadēmijas materiāltehnisko bāzi un infrastruktūru. 

Ārpus mobilitātes laika akadēmijā, bija iespēja vairāk iepazīt Klaipēdas pilsētu un kultūru. Protams šajā situācijā, kad mobilitāte notiek “kaimiņos” Klaipēdā, nevarētu teikt, ka uzzināju daudz jauna, bet, ja runā par ERASMUS+ mobilitātes sniegtajām iespējām kopumā, tad uzskatu, ka tā ir lieliska iespēja iepazīt citu tautu kultūru, arhitektūru un citas ļoti svarīgas lietas.

Manuprāt ikvienam kurš ir kaut reizi apsvēris domu doties kādā no mobilitātēm, tas ir jādara, jo tā ir lieliska iespēja pilnveidot sevi, iepazīt jaunus cilvēkus un dalīties pieredzē ar jomas speciālistiem ārvalstīs. Pēc pieredzes varu teikt, ka jebkurā ERASMUS+ mobilitātē iesaistītie cilvēki no uzņemošās institūcijas ir ļoti atsaucīgi, izpalīdzīgi un garantēju, ka mobilitātē pavadītais laiks atmiņā paliks tikai ar pozitīvām iezīmēm. Šis laiks pasaulē ir pilns izaicinājumu, bet manuprāt ir jācenšas paņemt pēc iespējas vairāk no visa ko piedāvā šādi projekti, jo jebkurš jauns kontakts, dod kādu lielāku vai mazāku pienesumu gan profesionālajā karjerā gan privātajā izaugsmē. 

Tā kā mana mobilitāte bija Klaipēdā, kas atrodas tuvu Liepājai, tad ceļošanas loģistika bija pavisam vienkārša un ērta. Arī mobilitātes ilgums (šoreiz 3 dienas, bet parasti no 3-5 dienām) ir optimāls, lai dotu iespēju pilnvērtīgi veikt visas ieplānotās darbības un tiktos ar jauniem cilvēkiem. Vēlreiz gribu atkārtot, ka iesaku visiem piedalīties ERASMUS+ projektos, tā ir lieliska iespēja uzzināt daudz ko jaunu, iepazīt jaunas valstis un kultūru, kā arī uzzināt par aktualitātēm Jūsu darbības sfērā.”

LJK personāldaļas vadītāja Maira Grosa piedalīšanos Erasmus+ mobilitātē apsvērusi jau iepriekš, bet bijuši dažādi faktori, kas no tā atturējis. „Šajā Erasmus+ mobilitātei pieteicos, lai iepazītu citas valsts pieredzi personālvadības jomā par darbinieku iesaisti un to nozīmi labbūtības veicināšanā jūrniecības jomas izglītības iestādēs, labās prakses apzināšanu un pārņemšanu/iedzīvināšanu LJK. Pateicoties Erasmus+ mobilitātei un, pilnveidojot pieredzi starptautiskā kontekstā, esmu ieguvusi profesionālās attīstības iespējas, kā arī papildinājusi zināšanas par citu valstu kultūru. Izstrādājot maģistra darbu un veicot pētniecisko sadaļu, man bija iespēja uzrunāt iestādes ekspertus par tādām tēmām kā personālvadības procesu pilnveidošana un darbinieku iesaiste. Tika analizētas saņemtās atbildes par tādiem jautājumiem kā - “Kāda nozīme ir darbinieku iesaistei labbūtības veicināšanā jūrniecības jomas izglītības iestādēs? Kādas tendences vērojamas darbinieku iesaistes ietekmei uz darbinieku labbūtību? Cik lielā mērā organizācijas kultūra ietekmē darbinieku iesaisti? Kas nosaka darbinieku iesaisti? Vai ir iespējams un ar kādiem instrumentiem var paaugstināt darbinieku iesaisti organizācijā? Kādi ir ieteikumi, lai veicinātu darbinieku iesaisti organizācijā? Kā tiek īstenota darbinieku iesaiste organizācijā? Kādi ir piemērotākie risinājumi darbinieku iesaistīšanas veicināšanā jūrniecības jomas izglītības iestādēs?” Rezultātā tika apkopoti darbinieku iesaistes ietekmējošie aspekti, pārņemta labā prakse un izstrādāti ieteikumi LJK. 

Ikvienam iesaku pieteikties Erasmus+ prakses mobilitātes programmās. Mobilitātes periods nebija garš, bet pietiekams, lai dalītos pieredzē ar Lietuvas Jūras akadēmijas personālu un iegūtu starptautisku pieredzi.”

LJK pasniedzēja Ervita Pilverta devās uz Lietuvas Jūras akadēmiju, lai Erasmus+ mobilitātes ietvaros pasniegtu jūrniecības angļu valodu topošajiem Jūras navigatoriem. „Izvēlējos piedalīties Erasmus + personāla apmācības un docēšanas mobilitātē, lai iegūtu jaunu  profesionālo pieredzi, kā arī lai uzlabotu savas lekciju pasniegšanas un metodiskās iemaņas, strādājot ar ārzemju studentu auditoriju. Man jau ir bijusi pieredze Erasmus + mobilitātē, ar kuru biju ļoti apmierināta, tāpēc vēlējos izmantot iespēju un docēt Klaipēdā, Lietuvas Jūras akadēmijā, kā arī veicināt Liepājas Jūrniecības koledžas un  Lietuvas Jūras akadēmijas sadarbību.

Mobilitātes laikā esmu ieguvusi jaunu pieredzi jūrniecības angļu valodas pasniegšanā un mācību materiālu izvēlē un pielietojumā, tāpat arī nenovērtējamu pieredzes apmaiņu  ar Lietuvas Jūras akadēmijas kolēģiem. Mobilitātes rezultātā ir radušās jaunas idejas jūrniecības angļu valodas programmas aktualizēšanai gan vidējās profesionālās izglītības, gan arī 1. līmeņa augstākās izglītības programmās Liepājas Jūrniecības koledžā. Iegūtās zināšanas pilnīgi noteikti varēšu pielietot savā profesionālajā darbībā, kā arī dalīties tajās ar kolēģiem. Šādas mobilitātes arī uzlabo manas kā pasniedzējas gan metodiskās, gan angļu valodas jūrniecības terminu prasmes.

Tā kā šī mobilitāte bija mūsu kaimiņvalstī, ar kuru Latvijai ir vēsturiski cieša sadarbība, nekādi īpaši pārsteigumi un atklājumi par Lietuvu nebija, taču vēlos uzsvērt, ka tieši tuvā attāluma un ērtās ceļošanas dēļ vajadzētu veicināt šāda veida vieslektoru apmaiņu, tādā veidā savstarpēji bagātinot vienam otru. Interesanti un vērtīgi bija  salīdzināt Lietuvas un Latvija kā kaimiņvalstu atšķirīgās un kopējās pieejas jauno jūrnieku sagatavošanā un jūrniecības angļu valodas pasniegšanā.

Vēlētos  iedrošināt tos audzēkņus un personālu, kas apsver iespēju piedalīties Erasmus+ prakses mobilitātē, noteikti izmantot šo iespēju, jo nekas cilvēku nebagātina vairāk  kā starptautiska sadarbība un pieredze, ko vēlāk var izmantot gan savā profesionālajā, gan personiskajā dzīvē. Pirms došanās uz kādu konkrētu valsti noteikti būtu jāuzzina  par vietējām  tradīcijām, paradumiem, reliģiju, valūtu, vietējo virtuvi un citas praktiskas ceļošanai nepieciešamas lietas. Svarīgi ir arī savlaicīgi sameklēt  un rezervēt ceļojuma biļetes un naktsmītni un uzturēt kontaktus ar uzņemošo institūciju.

2021. gada maijā Erasmus+ projekta personu mobilitātes Augstākā sektora ietvaros, LJK viesojās vairāki pasniedzēji no Lietuvas Jūras akadēmijas. Vilma Locaitiene savā lekcijā stāstīja par tēmu “Beramkravu un konteinerkravu pārkraušanas operācija – prakse uz simulatora” (“Dry bulk and container cargo handling operation – practice on simulator”), tāpat uzstājās Eugenijus Žagaras ar tēmu “Risinājums NOx un Sox emisiju samazināšanai no dīzeļdzinējiem” (“Solution for reducing NOx and SOx emissions from diesel engines”) un Nikolajus Alvydas prezentēja līdzīgu tēmu “Risinājums NOx un SOx samazināšanai no dīzeļdzinējiem un siltumturbīnām” (Solution for reducing NOx and Sox emissions from diesel engines and heat turbines).

Savukārt Margarita Varniene pasniedza lekciju par tēmu “Teorētiskais un praktiskais darbs ar TARIC datubāzi (Theoretical and practice in work with TARIC database). 

Turpretī 2022. gada martā Renata Jackuviene vadīja lekciju par šādiem tematiem: 

Šā gada aprīļa sākumā ar savu klātbūtni pagodināja divi Lietuvas Jūras akadēmijas pasniedzēji – Asta Gliožiene, kas stāstīja par efektīvo komunikāciju (Effective communication) un Saulius Lileikis runājot par psiholoģisko paškontroli (Psychological Self-Management). Bet aprīļa beigās LJK  vēlreiz apciemoja Renata Jackuviene un runāja par tādām tēmām, kā:

Erasmus+ AI sektorā - apmaiņa starp programmas valstīm (Nr. 2019-1-LV01-KA103-060200)

Erasmus+ projekta Nr.: 2019-1-LV01-KA103-060200

Projekta īstenotājs: Liepājas Jūrniecības koledža

Projekta īstenošanas laiks: 2019.gada 01.jūnija līdz 2022.gada 31.maijam (36 mēneši)

Projekta mērķis: Projekts tiek īstenots Erasmus+ programmas Pamatdarbības Nr. 1 (KA1) ietvaros Programmas valstīs, ar galveno mērķi veicināt un attīstīt LJK studējošo un personāla apmācību un prakses mobilitāti, starptautisko pieredzi, kā arī paplašināt un pilnveidot Liepājas Jūrniecības koledžas starptautisko sadarbību, sniedzot mobilitātes iespējas uz programmas valstīm.

Projekta plānotais finansējums: piešķirtais projekta finansējums 27 300, 00 EUR, izlietotais projekta finansējums ir 23 379 EUR (Eiropas Komisijas finansējums) un 4 765,00 EUR (Valsts budžeta finansējums).

Mērķa auditorija: Liepājas Jūrniecības koledžas studenti un darbinieki.

 

Indra Grase

LJK sabiedrisko attiecību speciāliste